DICTSIUNAR XIYISITU ONLINE A LIMBÃLJEI ARMÃNEASCÃ  
ABCDEFGHIJKLMNOPQRSTUVWXYZ


Dictsiunar: Tuti ; Zboarã: Di iutsido; (cama multi...)

anot

anot (a-nótŭ) vb I anutai (a-nu-táĭ), anutam (a-nu-támŭ), anutatã (a-nu-tá-tã), anutari/anutare (a-nu-tá-ri) – mi min pri apã (i sum apã) cu minãri (vãrtoasi) di mãnj shi di cicioari sh-caftu s-nu mi nec; (cu-unã parti di trup sum apã sh-cu minãri slabi di mãnã shi cicioari i fãrã minãri dip) caftu s-mi tsãn pristi apã, s-nu mi-afundu tu apã shi s-nu mi nec; fãrã s-mi min dip, caftu sã stau pri fatsa-a apãljei; fac un lucru sã sta i s-curã pri fatsa-a apãljei; not, amplãtescu, mplãtescu, avuzescu; (fig: anot tu... = hiu mplin di; am multu lucru; mi-aflu mintit multu tu...; etc:)
{ro: înota, pluti}
{fr: nager, surnager, flotter}
{en: swim, float, overfloat}
ex: anoatã, yinu pãnã aoatsi; priningã budza di-amari anuta sh-iu eara apa cama putsãnã; scãnduri di cãichi asparti anuta (avuzea, eara dusi di apã) pri-aoa sh-pri-aclo; anuta tu (fig: nuta tu, eara mplin di) sudori

§ anutat (a-nu-tátŭ) adg anutatã (a-nu-tá-tã), anutats (a-nu-tátsĭ), anutati/anutate (a-nu-tá-ti) – (om) tsi s-ari minatã cu mãnjli shi cicioarli pri apã; (lucru) tsi sta (i ari stãtutã) niminat pri apã; nutat, amplãtit, mplãtit, avuzit
{ro: înotat, plutit}
{fr: nagé, surnagé, flotté}
{en: swum, floated, overfloated}

§ anuta-ri/anutare (a-nu-tá-ri) sf anutãri (a-nu-tắrĭ) – atsea tsi s-fatsi cãndu cariva i tsiva anoatã pri apã; anutari, amplãtiri, mplãtiri, avuziri
{ro: acţiunea de a înota, de a pluti; înotare, plutire; înot; nataţie}
{fr: action de nager, de surnager, de flotter; natation}
{en: action of swimming, of floating, of overfloating; swimming}

§ not1 (nótŭ) vb I nutai (nu-táĭ), nutam (nu-támŭ), nutatã (nu-tá-tã), nutari/nutare (nu-tá-ri) – (unã cu anot)
ex: cãnili shtea s-noatã; nu shtii ne s-noatã (s-minã pri apã, s-hibã dus di apa tsi s-minã), ne sã mplãteascã (si sta niminat pri fatsa-a apãljei)

§ nutat1 (nu-tátŭ) adg nutatã (nu-tá-tã), nutats (nu-tátsĭ), nutati/nutate (nu-tá-ti) – (unã cu anutat)

§ nutari1/nutare (nu-tá-ri) sf nutãri (nu-tắrĭ) – (unã cu anutari)

T.Cunia Dictsiunar-a-Limbãljei-Armãneascã         ma multu/ptsãn

asun

asun (a-súnŭ) vb I asunai (a-su-náĭ), asunam (a-su-námŭ), asunatã (a-su-ná-tã), asunari/asunare (a-su-ná-ri) – agudescu pri tsiva tra sã scoatã (s-facã) un vrondu; scot (fac) un vrondu; s-avdi tsiva; sun, nsun, bat, agudescu;
(expr:
1: ts-asun unã, tsã li-asun = ti-agudescu, ti bat;
2: nj-asunã sãhatea = nj-yini oara)
{ro: suna; bate, lovi}
{fr: sonner; battre, frapper}
{en: make a noise; ring a bell; beat, strike}
ex: asunã (bati) ficiorlu la poartã; asuna (bãtea, s-avdza) chiprili-a caljlor n dipãrtari; cãmbãnjli asunã (bat); gãrgãricili, atsia di-atsia, asuna (bãtea); arãzboilu asunã (fatsi lavã) dipriunã; nu shtiu tsi-asunã (tsi s-avdi) prit casã; ved cã lj-asunj (li-agudeshti unã di-alantã) lirili n gepi; nu pot si shtiu cãti va lj-aibã asunatã
(expr: u-avea bãtutã, lj-avea datã, lj-avea plãscãnitã) a muljari-sai; nu ti dau cã va ti-asunã
(expr: va ti batã)

§ asunat (a-su-nátŭ) adg asunatã (a-su-ná-tã), asunats (a-su-nátsĭ), asunati/asunate (a-su-ná-ti) – faptã lavã; sunat, nsunat, bãtut, agudit
{ro: sunat; bătut, lovit}
{fr: sonné; battu, frappé}
{en: made a noise; ringed a bell; beaten, struck}

§ asunari/asunare (a-su-ná-ri) sf asunãri (a-su-nắrĭ) – atsea tsi fatsi cariva tsi-asunã; sunari, nsunari, bãteari, agudiri
{ro: acţiunea de a suna, de a bate, de a lovi; sunare; batere, lovire}
{fr: action de sonner, de battre, de frapper}
{en: action of making a noise; of ringing a bell, of beating, of striking}
ex: el sh-u frãndzi toaca di-asunari (agudiri)

§ asunãtor (a-su-nã-tórŭ) adg asunãtoari/asunãtoare (a-su-nã-tŭá-ri), asunãtori (a-su-nã-tórĭ), asunãtoari/asunãtoare (a-su-nã-tŭá-ri) – tsi asunã, tsi bati, tsi agudeashti
{ro: sunător}
{fr: qui sonne; sonnant, qui frappe}
{en: who makes a noise; who rings (a bell); who beats, who strikes}

§ asunãturã (a-su-nã-tú-rã) sf asunãturi (a-su-nã-túrĭ) sf – vrondul tsi s-fatsi cãndu asunã tsiva; vrondu, crot, ghiurultii, yiurultii, larmã, lavã, longi, loscut, pãlturã, sãlã-vati, vreavã, zbuc

T.Cunia Dictsiunar-a-Limbãljei-Armãneascã         ma multu/ptsãn

avuzescu

avuzescu (a-vu-zés-cu) vb IV avuzii (a-vu-zíĭ), avuzeam (a-vu-zeámŭ), avuzitã (a-vu-zí-tã), avuziri/avuzire (a-vu-zí-ri) –
1: mi min pri apã (i sum apã) cu minãri (vãrtoasi) di mãnj shi di cicioari sh-caftu si stau tu apã shi s-nu mi nec;
2: (cu-unã parti di trup sum apã sh-cu minãri slabi di mãnã shi cicioari i fãrã minãri dip) caftu s-mi tsãn, s-nu mi-afundu tu apã shi s-nu mi nec; fac un lucru sã sta i s-curã pri fatsa-a apãljei;
3: cu lupãtsli fac unã varcã si s-minã pri apã; lupãtedz (unã varcã); anot, not, amplãtescu, mplãtescu
{ro: înota, pluti, vâsli}
{fr: nager, surnager, flotter, ramer}
{en: swim, float, overfloat, row (boat)}

§ avuzit (a-vu-zítŭ) adg avuzitã (a-vu-zí-tã), avuzits (a-vu-zítsĭ), avuziti/avuzite (a-vu-zí-ti) – (lucru, varcã) tsi sta (i ari stãtutã) niminat pri apã; (om) tsi s-ari minatã cu mãnjli shi cicioarli pri apã; (lucru, varcã) tsi sta (i ari stãtutã) niminat, i s-ari minatã pri apã; anutat, nutat, amplãtit, mplãtit
{ro: înotat, plutit, vâslit}
{fr: nagé, surnagé, flotté, ramé}
{en: swum, floated, overfloated, rowed (boat)}

§ avuziri/avuzire (a-vu-zí-ri) sf avuziri (a-vu-zírĭ) – atsea tsi s-fatsi cãndu cariva i tsiva avuzeashti; anutari, nutari, amplãtiri, mplãtiri
{ro: acţiunea de a înota, de a pluti, de a vâsli}
{fr: action de nager, de surnager, de flotter, de ramer}
{en: action of swimming, of floating, of over-floating, of rowing (boat)}

T.Cunia Dictsiunar-a-Limbãljei-Armãneascã        

boz

boz (bózŭ) sm boji (bójĭ) – arburi njic (tsi poati s-agiungã pãnã la 2m analtu), tsi creashti agru tu cãmpu, pãshuni, mardzina di cãljuri, cu anjurizmã urãtã, cu arapuni di lilici albi sh-di fructi (neshti gãrnutsã njits, anyilicioasi, aroshi i lãi-cãtrani); iboz, boz, vuj, vuji, vuz
{ro: boz}
{fr: hièble}
{en: elder tree}
ex: frica pizuljili cu frãndzã di iboj

§ iboz (i-bózŭ) sm iboji (i-bójĭ) – (unã cu boz)
ex: milani di iboz; biui ceai di iboz ti tusi

§ iboj (i-bójŭ) sn iboaji/iboaje (i-bŭá-ji) – (unã cu boz)

§ vuj (vújŭ) sm vuji (vújĭ) – (unã cu boz)

§ vuji/vuje (vú-ji) sf vuji (vú-ji) – (unã cu boz)

§ vuz (vúzŭ) sm vuji (vújĭ)(?) – (unã cu boz)

T.Cunia Dictsiunar-a-Limbãljei-Armãneascã        

buduvai

buduvai (bu-du-váĭŭ) sn buduvai/buduvae (bu-du-vá-i) – chelindru mari, maxus adrat tra s-tsãnã muljituri tu el (di-aradã apã, lapti, gaz, etc.) trã tsãneari tu-un loc i trã purtari dit un loc tu altu, ncãrcat pri-unã aftuchinã (amaxi) mari; unã soi di groapã mari adratã tu loc (ca unã njicã baltã, lac njic i ca unã cãzani mari di metal, cimentu, cheatrã, etc. dishcljisã prisuprã), tu cari s-adunã shi s-tsãni apã; sternã, gurnã, hãvuzi
{ro: cisternă, bazin}
{fr: citerne, bassin}
{en: cistern, tank}

T.Cunia Dictsiunar-a-Limbãljei-Armãneascã        

gurnã

gurnã (gúr-nã) sf gurni/gurne (gúr-ni) – unã soi di groapã mari adratã tu loc (ca unã baltã, lac njic i ca unã cãzani mari di metal, cimentu, cheatrã, etc. dishcljisã prisuprã), tu cari s-adunã shi s-tsãni apã; buduvai, sternã, hãvuzi
{ro: bazin}
{fr: bassin}
{en: tank}

T.Cunia Dictsiunar-a-Limbãljei-Armãneascã        

guvojdu

guvojdu (gu-vój-du) sm guvojdzã (gu-vój-dzã) shi guvojdi/gu-vojde (gu-vój-di) – penurã cu cari s-acatsã petala pri unglja-a calui; guvozdu, gãvojdu, gãvozdu;
(expr:
1: adar (fac, talj) guvoj-dzã (di fricã, di-arcoari) = nj-treamburã (dau) dintsãlj di fricã, di-arcoari;
2: cãts guvojdzã poartã = cãts anj ari;
3: mutã ciciorlu sh-caftã guvojdu = zbor tsi s-dzãtsi tr-atsel tsi sh-lu caftã (sh-lu-adutsi) singur biljelu;
4: cari jileashti guvojdul, sh-cheari petala = zbor tsi s-dzãtsi tr-atsel tsi s-plãndzi cã cheari un lucru njic, fãrã simasii, cãndu nu veadi cã va chearã un lucru mari tsi axizeashti multu)
{ro: găvozd, caia, cui de potcoavă}
{fr: clou de fer à cheval}
{en: horseshoe nail}
ex: petala sh-guvojdul (penura di petalã); acãtsã s-treamburã shi s-adarã guvojdi cu
(expr: sã-lj cãrtsãneascã) dintsãlj di fricã; adarã guvojdi
(expr: treamburã) di fricã; vai talji guvojdzã
(expr: vai treamburã di fricã); tutã dzua adrã guvojdi
(expr: trimburã di-arcoari); cãts guvojdi
(expr: cãtã-arcoari, trimburari di-arcoari) featsi-atumtsea; tu plãtãri tãljam guvojdzã
(expr: nj-trimbura pãltãrli di-arcoari); cãts guvojdzã poartã
(expr: di cãts anj easti) calu-aestu?

§ guvozdu (gu-vóz-du) sm guvozdzã (gu-vóz-dzã) – (unã cu guvojdu)
ex: di un guvozdu nu poati s-yinã vãrnu arãu

§ gãvojdu (gã-vój-du) sm gãvojdzã (gã-vój-dzã) shi gãvoj-di/gãvojde (gã-vój-di) – (unã cu guvojdu)

§ gãvozdu (gã-vóz-du) sm gãvozdzã (gã-vóz-dzã) – (unã cu guvojdu)
ex: lj-bãtu un gãvozdu tra s-nu-lj cadã petala

§ nguvujdedz (ngu-vuj-dédzŭ) (mi) vb I nguvujdai (ngu-vuj-dáĭ), nguvujdam (ngu-vuj-dámŭ), nguvujdatã (ngu-vuj-dá-tã), nguvujdari/nguvujdare (ngu-vuj-dá-ri) – bag guvojdzã a calui (mulãljei); (fig: mi nguvujdedz = (i) mi ntsap cu-unã penurã, schin, etc.; (ii) chicusescu, mi cãrtescu, nj-pari-arãu)
{ro: găvozdi, bate cuie de potcoavă; (se) înţepa; (se) supăra}
{fr: mettre un clou de fer à cheval; clouer; être atteint douloureusement par un clou; (se) fâcher}

T.Cunia Dictsiunar-a-Limbãljei-Armãneascã         ma multu/ptsãn