DICTSIUNAR XIYISITU ONLINE A LIMBÃLJEI ARMÃNEASCÃ  
ABCDEFGHIJKLMNOPQRSTUVWXYZ


Dictsiunar: Tuti ; Zboarã: Di iutsido; (cama multi...)

spargan

spargan (spár-ganŭ) sn spargani/spargane (spár-ga-ni) – cumatã lungã shi strimtã di pãndzã cu cari si nfashi natslji dupã tsi s-amintã; spargãn, culpan, culupan, scutic, scutã, militsã, miljitsã, speasi, fashi, nfãshimindu
{ro: scutec, faşă}
{fr: maillot, couche (pour emmailloter les enfants)}
{en: swaddling clothes, diaper}
ex: pri spargan bãgat

§ spargãn (spár-gãnŭ) sn spargãni/spargãne (spár-gã-ni) – (unã cu spargan)

§ spãrgãnami/spãrgãname (spãr-gã-ná-mi) sf fãrã pl – multimi di spargani; chirolu tsi natslji poartã spargani
{ro: mulţime de scutec}
{fr: quantité de langes)}
{en: multitude of diapers}
ex: ficiuritslji dit spãrgãnami (chirolu tsi purta scuti)

T.Cunia Dictsiunar-a-Limbãljei-Armãneascã        

culupan

culupan (cu-lu-pánŭ) sn culupani/culupane (cu-lu-pá-ni) – cumatã lungã shi strimtã di pãndzã cu cari si nfashi natslji dupã tsi s-amintã shi suntu ninga njits; culpan, scutic, scutã, spargan, spargãn, militsã, miljitsã, speasi, fashi, nfãshimindu
{ro: scutec, faşă}
{fr: maillot, couche (pour emmailloter les enfants)}
{en: diaper}
ex: cu dauã culupani nfãshai feata; culupanili (scutili) vor lari

§ culpan (cul-pánŭ) sn culpani/culpane (cul-pá-ni) – (unã cu culupan)
ex: aflãm mãrata-nã featã tu culpani aspindzuratã di gardu

T.Cunia Dictsiunar-a-Limbãljei-Armãneascã        

fashi/fashe

fashi/fashe (fá-shi) sf fãsh (fắshĭ) – cumatã (filii) lungã shi ngustã (di carti, pãndzã, cheali, carni, etc.) tãljatã (aruptã, scoasã) dit unã cumatã ma mari (cu cari si-anvãrteashti, s-leagã, si nvãrtushadzã tsiva); cumatã lungã shi strimtã di pãndzã cu cari si nfashi njitslji; pãndzã lungã shi strimtã cu cari s-leagã arãnjlji di pi truplu-a omlui; cumatã, bucatã, filii, scutic, scutã, culpan, culupan, spargan, spargãn, speasi, militsã, miljitsã, nfãshimindu
{ro: faşă, fâşie, scutec, bandă, felie; bucată}
{fr: maillot, bande, bandelette, tranche, morceau}
{en: swaddling band (clothes), narrow band, strip, slice, piece}
ex: adu fasha (scuta, culupanea) si nfash ficiuriclu; li tãljai lungu ca fasha; fashi (cumatã lungã shi strimtã) aruptã dit paltul a meu; nu-lj ligai ghini fasha; trets fasha sum tini; unã carotsã cu nishti fãsh di pãndzã; arupea di nãsh fãsh (filii, cumãts) di carni; cum strigã, fãsh-fãsh (surii-surii); u scoasi soacrã-sa fãsh-fãsh (cumãts, cumãts); fãsh, fãsh (filii, filii) u disicã; s-ti-adarã fãsh (filii, cumãts); fãsh-filii (cumãts, cumãtici) li scoasirã; fãsh ãntredz di nãvai si scula nsus; fãsh-fãsh u scoasirã (u featsirã cumãts)

§ nfash (nfáshĭŭ) (mi) vb I nfãshai (nfã-shĭáĭ), nfãsham (nfã-shĭámŭ), nfãshatã (nfã-shĭá-tã), nfãsha-ri/nfãshare (nfã-shĭá-ri) – anvãrtescu un njic tu fashi; lj-bag a njiclui un culupan; lj-alãxescu scuta-a njiclui; anvãrtescu unã fashi pristi tsiva (unã mãnã, cicior, aranã, etc.); (fig: nfash = (trã muljari) amintu, fac njic)
{ro: înfăşa; naşte}
{fr: emmailloter; naître}
{en: swaddle (infant), put on diaper; give birth}
ex: nat ãn leagãn sã nu nfashi; muljarea, cãndu s-apruchea sã nfashi (fig: s-amintã njic), s-dutsea tu pãduri di nfãsha (fig: aminta natlu); nveasta nfãshe (bãgã culpani la; icã fig: amintã) doi ficiori; tora lu nfãshai (lj-bãgai fasha)

§ nfãshedz (nfã-shĭédzŭ) (mi) vb I nfãshai (nfã-shĭáĭ), nfãsham (nfã-shĭámŭ), nfãshatã (nfã-shĭá-tã), nfãshari/nfãshare (nfã-shĭá-ri) – (unã cu nfash)

§ nfãshat (nfã-shĭátŭ) adg nfãshatã (nfã-shĭá-tã), nfãshats (nfã-shĭátsĭ), nfãsha-ti/nfãshate (nfã-shĭá-ti) – (natlu) a curi ãlj s-ari bãgatã un culupan; (mãnã, aranã, cicior, etc.) ligat cu-unã fashi

T.Cunia Dictsiunar-a-Limbãljei-Armãneascã         ma multu/ptsãn

miljitsã

miljitsã (mi-ljí-tsã) sf miljitsã (mi-ljí-tsã) – cumatã lungã shi strimtã di pãndzã cu cari si nfashi natslji dupã tsi s-amintã; mili-tsã, spargan, spargãn, culpan, culupan, scutic, scutã, speasi, fashi, nfãshimindu
{ro: scutec, faşă}
{fr: maillot, couche (pour emmailloter les nourrissons)}
{en: swaddling clothes, diaper}

§ militsã (mi-lí-tsã) sf militsã (mi-lí-tsã) – (unã cu miljitsã)

T.Cunia Dictsiunar-a-Limbãljei-Armãneascã        

scutic

scutic (scú-ticŭ) sn scutitsi/scutitse (scú-ti-tsi) – pãndzã groasã sh-ascurã; cumatã lungã shi strimtã di pãndzã cu cari si nfashi natslji dupã tsi s-amintã; scutã, culpan, culupan, spargan, spargãn, militsã, miljitsã, speasi, fashi, nfãshimindu
{ro: pânză mai groasă; scutec, faşă}
{fr: étoffe grossière; maillot, couche (pour emmailloter les enfants)}
{en: rough cloth, coarse fabric; diaper}
ex: cu scutic (pãndzã groasã sh-ascurã) adari sãmarili; nu shtiu cum trapsi s-umplã un sumar cu palji shi lj-arupsi chealea shi scuticlu; nu-nj plãndzi, feata-nj, ma tsãni scuticlu aestu s-ts-anvãrteshtsã ficiorlji; lj-bãgash scuticlu (culupanlu) a njiclui?

§ scutã (scú-tã) sf scuti/scute (scú-ti) – cumatã lungã shi strimtã di pãndzã cu cari si nfashi natslji dupã tsi s-amintã; scutic, culpan, culupan, spargan, spargãn, militsã, miljitsã, fashi, nfãshimindu
{ro: scutec, faşă}
{fr: maillot, couche (pour emmailloter les enfants)}
{en: swaddling clothes, diaper}

T.Cunia Dictsiunar-a-Limbãljei-Armãneascã        

speasi/spease

speasi/spease (speá-si) sf pl – cumãts lundzi shi strimti di pãndzã cu cari si nfashi natslji dupã tsi s-amintã; spargani, spargãni, culpani, culupani, scuti, militsi, miljitsi, fãsh
{ro: scutece, faşe}
{fr: maillots, couches (pour emmailloter les enfants)}
{en: swaddling clothes, diapers}

T.Cunia Dictsiunar-a-Limbãljei-Armãneascã