DICTSIUNAR XIYISITU ONLINE A LIMBÃLJEI ARMÃNEASCÃ  
ABCDEFGHIJKLMNOPQRSTUVWXYZ


Dictsiunar: Tuti ; Zboarã: Di iutsido; (cama multi...)

cishit2

cishit2 (ci-shítŭ) adg cishitã (ci-shí-tã), cishits (ci-shítsĭ), cishi-ti/cishite (ci-shí-ti) – atsel tsi ari sartsina sã nveatsã lucri tsãnuti ascumti (di dushmanj tra s-li spunã a oaspitslor a lui i a oaminjlor trã cari lucreadzã); spion, spiun, shpiun, seid, sãiz
{ro: spion}
{fr: espion}
{en: spy}

T.Cunia Dictsiunar-a-Limbãljei-Armãneascã        

seid

seid (se-ídú) sm, sf seidã (se-í-dã), seizi (se-ízĭ), seidi/seide (se-í-di) – atsel tsi ari sartsina sã nveatsã lucri tsãnuti ascumti di dushmanj (s-li scoatã tu migdani tra s-li veadã lumea i s-li spunã a oaminjlor trã cari lucreadzã); un tsi easti pitricut (nãinti) tra s-ducã un zbor i sã nveatsã cum sta lucrili; sãiz, spion, spiun, shpiun, cishit
{ro: spion}
{fr: émissaire, espion}
{en: spy}
ex: pitreatsi seidz (spionj) tra s-lu spiuneadzã tsi fatsi

§ sãiz (sã-ízú) sm sãizi (sã-ízĭ) – (unã cu seid)

T.Cunia Dictsiunar-a-Limbãljei-Armãneascã        

shasi/shase

shasi/shase (shĭá-si) num – numirlu “6”, namisa di tsintsi (5) shi shapti (7), ma mari di tsintsi sh-ma njic di shapti
{ro: şase (6)}
{fr: six (6)}
{en: six (6)}
ex: cari s-pots s-mãts shasi cireapuri di pãni shi s-beai shasi buts di yin; cu jali, cu nvirinari sh-cu plãngul tricurã shasi mesh di dzãli; pãnã s-adunarã vãrã tsintsi-shasi; pãrmãteftul dishtiptat pãnã ca tu shasili (oara shasi) di noapti

§ shasirlu (shĭá-sir-lu) (m) num ord shasira (shĭá-si-ra) (f) – atsel tsi s-aflã tu loclu shasi dit unã aradã
{ro: al/a şasea}
{fr: le/la sixième}
{en: the sixth}
ex: la shasira (atsea tsi yinea dupã protili tsintsi seri) searã; shasirlu arca tu nishani, cã u tritsea prit nel!

§ shasprãdzatsi/shasprãdzatse (shĭás-prã-dzá-tsi) num – numirlu “16”; shasprã
{ro: şasesprezece}
{fr: seize}
{en: sixteen}
ex: cãlcã feata tu shasprãdzatsi di anj

§ shasprã (shĭás-prã) num – (unã cu shasprãdzatsi)

§ shasprãyinghits (shĭás-prã-yín-ghitsĭ) num – numirlu “26”
{ro: douăzeci şi şase}
{fr: vingt-six}
{en: twenty six}

§ shaidzãts (shĭaĭ-dzắtsĭ) num – numirlu “60”
{ro: şaizeci}
{fr: soixante}
{en: sixty}
ex: tatã la shaidzãts di cãnj

§ shishtac (shish-tácŭ) sm shishtats (shish-tátsĭ) – un parã veclju di shasi grosh (aspri); shitac, shishtu
{ro: ban de 6 piaştri}
{fr: monnaie de 6 piastres}
{en: coin of 6 piastres}
ex: lj-bãgai tu mãnã un shishtac (parã di shasi aspri) sh-nu mi cãrti

§ shitac (shi-tácŭ) sm shitats (shi-tátsĭ) – (unã cu shishtac)
ex: vurgarã ãnzãrzãljatã cu hiri shi cu shitats

§ shishtu (shísh-tu) sm shishtsã (shísh-tsã) – (unã cu shishtac)

T.Cunia Dictsiunar-a-Limbãljei-Armãneascã        

spion

spion (spi-ónú) sm, sf spioanã (spi-ŭá-nã), spionj (spi-ónjĭ) shi spioneanj (spi-ó-neanjĭ), spioani/spioane (spi-ŭá-ni) – atsel tsi ari sartsina sã nveatsã lucri tsãnuti ascumti di dushmanj (shi s-li scoatã tu migdani tra s-li veadã lumea icã, tra s-li spunã a oaspitslor i a oaminjlor trã cari lucreadzã); omlu din hoarã (cãlãuzlu, culaguzlu), tsi lã da hãbãri a furlor di tsi s-fatsi n hoarã, tsi lã spuni a furlor tsi s-adarã, cum s-adarã, pri iu si s-ducã, etc.; spiun, shpiun, cishit, sãiz, seid
{ro: spion}
{fr: espion}
{en: spy}
ex: tu polim featsi spion trã grets; au adeti s-tsãnã amiradzlji spioneanj

§ spiun (spi-únŭ) sm, sf spiunã (spi-ú-nã), spiunj (spi-únjĭ), spiuni/spiune (spi-ú-ni) – (unã cu spion)

§ shpiun (shpi-únŭ) sm, sf shpiunã (shpi-ú-nã), shpiunj (shpi-únjĭ), shpiuni/shpiune (shpi-ú-ni) – (unã cu spion)
ex: nu grits n fatsa-a lui cã easti shpiun sh-va s-ducã s-nã facã arãu

§ spiunlã-chi/spiunlãche (spi-un-lắ-chi) sf spiunlãchi (spi-un-lắchĭ) – atsea tsi fatsi un spion cari caftã sã nveatsã tsi shtii (sh-li tsãni ascumti) dushmanlu tra s-li scoatã tu migdani icã s-li spunã a oaminjlor trã cari lucreadzã
{ro: spionaj}
{fr: espionage}
{en: spying}
ex: featsi multã spiunlãchi tu bana-a lui

§ spiunedz (spi-u-nédzŭ) vb I spiunai (spi-u-náĭ), spiunam (spi-u-námŭ), spiunatã (spi-u-ná-tã), spiunari/spiunare (spi-u-ná-ri) – caftu sã nvets lucri nicunuscuti (ascumti, di-aradã nishtiuti) di la dushmanj, tra s-li spun a oaspitslor a mei, icã a atsilor tsi mi pãltescu tr-aestu lucru; caftu s-lji aflu misticadzlj-a unui om; shpiunedz
{ro: spiona}
{fr: espionner}
{en: spy}

§ spiunat (spi-u-nátŭ) adg spiunatã (spi-u-ná-tã), spiunats (spi-u-nátsĭ), spiunati/spiunate (spi-u-ná-ti) – omlu di la cari shpionlu caftã sã nveatsã lucri ascumti; shpiunat
{ro: spionat}

T.Cunia Dictsiunar-a-Limbãljei-Armãneascã         ma multu/ptsãn